Galvenā teksta noslēdzošās nodaļas papildinājums
Tabula: Kristīga attieksme: Pasaulē, nevis no pasaules; skat. Jāņa 17
Ikviens, kurš vēlas attīstīties savā nepilnībā
un sasniegt daudzsološas īpašības ar Jēzu kā paraugu un
palīdzīgu roku (sal. lappuses "...dziedināšana", "...ētika"
un "...apgūšana..."), pirmkārt,
- patiesi jāpievēršas sev un, pamatojoties uz šo, jādomā
par citiem cilvēkiem, (tā vietā, lai projicētu visu uz citiem), sal.
Mt. 5:3 "Svētīgi garā nabagi";
- jāieklausās savas sirdsapziņas impulsos un, neatkarīgi
no tā, "jāizlien ārā no savas čaulas", (tā vietā, lai
apspiestu šos impulsus), sal. Mt. 5:5 un 5:9 ...;
- ievērojiet, ka cilvēks šeit ir arī citiem, kaut gan cilvēka fiziskā
labklājība var būt priekšnoteikums, lai spētu palīdzēt
citiem (sal. Mt. 5:7);
- meklējiet dzīvo Dieva Garu, kaut gan redzamās formas
var būt noderīgas, (pārāk nelokāmu formu vietā), sal. Mt.
6:58... un Jņ. 4:2124;
- tiecieties būt (reliģiozi) un attiecīgi rīkoties
(nevis tikai radīt priekšstatu), sal. Mt. 5:8;
- esiet drosmīgi dzīvot atbilstoši uzskatiem, respektējot
arī citus uzskatus (pat tad, ja šajā pasaulē šos uzskatus ne vienmēr
atzinīgi novērtē), sal. Mt. 5:15;
- esiet atturīgi un kalpojiet citiem, par spīti jaunajiem uzskatiem, (tā vietā,
lai kļūtu augstprātīgi), sal. Mt. 5:19 un Lk. 9:48...
Šāds virziens ir pilnāks ar mīlestību un gudrāks. Tādā veidā neviens vairs pats sev nav šķērslis ceļā. Katrs var ievērot, ka kristietība nav tikai dzīves veids, bet reāls garīgs ceļš. Šajā ceļā katrs var ņemt Jēzu līdzi kā kompasu, kas ļauj atrast jaunu līdzsvaru pēc došanās pa vienvirziena nepareizajām takām.
|
Nevis būt aizņemtam tikai ar ārējo izskatu, → bet ārēji būt aktīvam, → |
- ne iegrimt pilnīgā garīgā noslēgtībā, un sakņoties iekšēja dzīvē. |
|---|---|
| Tā
vietā, lai tikai domātu, →
koncentrēties uz saturu → |
- vai,
lai atrastots meditatīvā tukšumā,
- apzinātā, meditatīvā klusumā. |
| Meklēt mūžīgo Dievu Debesīs" | un ļaut viņam izveidot katra personību |
| Saskatīt nemainīgā Radītāja atstātās pēdas | - (brīvas) dzīves pārmaiņu procesos. |
| Pētīt pasaules dabas likumus | - un sajust radīšanas kārtību tajos. |
| Ne pilnībā
izdzīvot mūsu alkas, →
bet integrēt → |
- ne
aizdzīt tās prom,
- un transformēt. |
| Izmantot laiku, vietu un apstākļus un harmoniju, kas tos pavada | - par spīti tam, ka paši sevī paliekam no tiem neatkarīgi. |
| Darboties ārēji, | - bet lūgties iekšēji (Benediktīniešu princips). |
| Censties saskatīt citu cilvēku pozitīvās puses (aktīvā iecietība), | - un ieslēgt sevi pašam savā ticībā. |
| Izmantot racionāli analitisko smadzeņu puslodi | - un noslēpumaino un sintētisko smadzeņu puslodi ar tiltu starp abām. |
| Apzināties uztveres subjektivitāti | - un censties atrast atšķirīgo patiesību aiz dažādiem subjektīviem apsvērumiem. |
| Mācīties no (konstruktīvām) tradīcijām | - un ļaut tām kļūt par dzīvu katra paša garīgumu. |
| Izpildīt visu, kas no mums ir atkarīgs, | - un cerēt uz žēlsirdību (kristiešu misticisms). |
| Uzrunāt Dievu personiski, | - un Viņa varenībā. |
| Mīlēt savus tuvākos" | - kā sevi pašus. |
| Nezaudēt prātu | - un paraudzīties aiz tā robežām. |
| Ne
"izplūst visumā, →
bet visā būt → |
-
ne nocietināt savu "ego",
- kā apzinīgai veseluma šūnai. |
| Cienīt miesu kā instrumentu | - un pilnveidoties prātā un garā. |
| Pieņemt dzīves pilnību un atbildību, | - ieejot pa "šaurajiem vārtiem". |
| Cīnīties par pareizo lēmumu pieņemšanu uz zemes esošās apziņas līmenī | - un nojaust Dieva plāna eksistenci citā (apziņas) līmenī. |
| Dāvāt atklāsmes arī citiem | - ja tas tiem sniedz labumu. |
| Mainīt apkārtējā vidē/sabiedrībā | - to, kas ir ticis pilnveidots indivīda apziņā. |
| Būt līdzjūtīgam nelaimēs virs zemes | - un baudīt Dieva vadību. |
| Dzīvot garīgās kopienās | - un atrast ceļu pie Dieva kā atšķirīgam indivīdam. |
|
Cienīt tautu dažādību |
- un ļaut vispārējai cilvēciskajai būtībai uzplaukt katrā cilvēkā. |
...Tādā veidā Kristus ceļš pats parāda, ka tas ir Trešais Ceļš starp redzamajām pretrunām* pasaulē ceļš, kas noved pie pilnvērtīgas dzīves un pie patiesas garīgas brīvības Dievā. Dažās galvenā teksta daļās treknrakstā un kontekstā par to tiks paskaidrots vairāk. Skat. arī Jāņa 17 un apokrifālais Sv. Toma Evaņģēlijs 22. Tā nav neizlēmība kas esošās šķietamās pretrunas padarītu par problēmu tāpēc tas tāpat nenozīmē, ka tiek radītas neskaidrības attiecībā uz šiem abiem (notrulinot). (Izvairīšanās no kaut kā pilnībā vai izlemšana par labu kaut kam vienam vai otram, zinot, ka kāds cits var izvēlēties pretējo, arī reizēm var būt labāka par neizlēmību.) Trešais domāšanas veids ir saistīts ar tāda galvenā skatpunkta meklēšanu, kas ir svarīgāks par pretrunām, veicinot jaunu, brīvu secinājumu (postulātu, apstiprinājumu, tēzi, lēmumu, iedibinājumu) izdarīšanu, un tādējādi atrisina problēmu. Tas, kura pamats ir staigāšana pa šo stingri novilkto virvi, tagad ar lielākiem panākumiem var spert nākamos Jēzus soļus evaņģēlijos (aizrautība) un Apustuļu darbos (Vasarsvētki). Šī cilvēka spēja arvien vairāk tuvoties Dieva "patiesajai gaismai" (Jņ. 1:9), lūkojoties pāri tam, kāda šķiet šī pasaule, ir gan šīs virves dejošanas sākumpunkts, gan mērķis. (Skatīt mūsu galveno tekstu, 1. daļu.)
Pastāv sakarība starp atsevišķiem soļiem Evaņģēlijā un attīstību plašā mērogā Atklāsmes grāmatā.
*) "Dihotomijas" arī.
|
Uz mājaslapu: Citi temati un pamatteksts. Jēzus Kristus ceļi, viņa devums cilvēces apziņai un cilvēces un pasaules izmaiņām: neatkarīga informatīvā lapa ar viedokļiem, kas balstās uz dažādām izpētes jomām un pieredzi; ar praktiskiem norādījumiem personības attīstībai. |