37 pamatteksta nodaļās aplūkoti dažādi soļi evaņģēlijos un Atklāsmes grāmatā. Var lasīt atsevišķas nodaļas vai tomēr labāk plašāka ieskata gūšanai skatīt nodaļas šajā secībā.
Bībeles studijas, piemēram, lasīšana un tekstu un to nozīmju pētīšana, ir tikai viena metode. Evaņģēliju un "ways-of-christ.net" pamattekstu studēšanas laikā un var rasties dziļāka izpratne par Dievu.
Ikviens, kuru dziļāk interesē holistiskā pieeja, ieskaitot mūsu dvēseles daļas, kam nav piešķirta pietiekami liela vērība, var izlasīt un meditācijai izmantot Jāņa evaņģēlijusavukārt pēc tam izstudēt "Kristus ceļi" pamatteksta nodaļu.
Šī mājaslapa ir teksts ar turpinājumiem. Tās nodaļām var piekļūt, arī izmantojot saturu. Lai to izpētītu, varētu būt noderīgi izdrukāt tekstu. (piem, pdf datni).
(Jānis un viņa mācekļi galvenokārt pētīja dziļāku notikušā garīgo nozīmi). Meditācijas nolūkos ir vairākas iespējas. Vispirms, ir pamatprasības, kas nepieciešamas jebkāda veida meditācijai. Uzmanībai vajadzētu būt brīvai no traucējošiem garastāvokļiem un problēmām, apzinoties tos vai runājot par tiem ar citiem, lai nodrošinātu pietiekamu garīgo atvērtību. Jūs nedrīkstat būt noguris, izsalcis vai akūtu alkohola, tabakas utt. lietošanas seku iespaidā. Tuvumā nevajadzētu būt arī telefonam, kas varētu traucēt meditācijas laikā. Jums izvēlētajā vietā jājūtas labi, tai nevajadzētu būt tuvu elektriskajām ierīcēm, kas varētu radīt "elektronisko stresu". Pieredzējuši cilvēki var koncentrēties arī tirgus laukumā, bet iesācējiem parasti noder šie pamācību veidi. Kādreiz evaņģēliju meditācija tika praktizēta, runājot Bībeles tekstu lēni un ar aizvērtām acīm (piemēram, rožkrustieši jeb rozenkreiceri). Tekstu iemācījās no galvas, tāpēc uzmanība netika koncentrēta uz vārdiem, bet gan uz saturu. Bija arī ritmiska žestu variācija. Jūs arī varat izlasīt tekstu, un tad ar aizvērtām acīm ļaut, lai tas uz jums iedarbojas. Šis ir veids bez aktīvas domāšanas, jo patiesā meditācijas apcere sākas pēc tam, kad domas ir izgaisušas. Ja domas joprojām rodas, tās vienkārši vajag “aplūkot”, nevis aktīvi tās turpināt. To var arī piemērot, kad rodas tādas domas, kam acīmredzami nav nekāda sakara ar meditāciju (ja domas attiecas uz plāniem, pierakstiet tās, lai efektīvi tās atliktu uz vēlāku laiku, lai jūs varētu būt atvērts meditācijai. Svarīgus notikumus meditācijas laikā vajadzētu pēc tam vēl pierakstīt, lai vēlāk varētu labāk izsekot savai attīstībai. Meditatīvā apcere var radīt “dziļākus” meditācijas un apceres stāvokļus, bet ne noteikti.
Noderīgi būtu turēt blakus arī piezīmju blociņu, lai, beidzot meditāciju, varētu pierakstīt atslēgas vārdus. Tas palīdz atcerēties sapņus un sekot to attīstībai. Ja sapnī redzētie simboli dienas laikā tiek uzzīmēti, tas palīdz jums kļūt atvērtiem sapņos atspoguļotās realitātes līmeņiem. Tad kļūst skaidrs, ka ne visi sapņi ir dienas laikā piedzīvotā “pārstrāde” un ka notiek kaut kas tāds, kas ir tik svarīgs kā pati diena.
Tie nav okulti rituāli, bet vienkārši dod psihei pietiekami daudz laika kļūt atvērtai saturam vai Dievam, nevis tikai saturam, kas pieejams saprātam - tas nav slikti, bet ne pietiekami garīgu lietu saprašanai. Pamazām tas var skart un pārveidot visus mūsu būtības "slāņus", ieskaitot gribu un pat ķermeni. Tikai tad, kad, piemēram, meditācijas laikā, sapņos parādās jauni ieskati un ar tiem saistīti simboliskie tēli vai cita dzīves parādība, vispārējais saturs ir “ieradies” iekšēji, vismaz mājiena veidā. Varētu būt nepieciešams nodaļu izskatīt un pārdomāt, piemēram, nedēļu vai pat mēnesi. Tad varat turpināt, it īpaši, ja jūtat, ka to vēlaties. Nav nepieciešams pirms turpināt pielāgot nodaļu jūsu ikdienas dzīvei. “Soļi” vairs netiek atdalīti viens no otra. Dievs ļauj kādam gūt pieredzi, kad viņš (Dievs) to vēlas. Meditācija var mūs tikai sagatavot iekšējai “lielajai kustībai", bet tā nevar likt tai notikt. Neskatoties uz to, neviena teoloģija pati nevar nomainīt šādas papildu iekšējās metodes – kas tiešām var novest pie tā, kā rīkojās Kristus, tikai teorijas vietā .
. Tomēr bez meditācijas ir tikpat daudz metožu, cik cilvēku, un visas tās ved uz vienu mērķi.

Baznīcas joprojām reti piedāvā īpaši kristiešiem raksturīgus meditācijas veidus kā minēts augstāk. Tās drīzāk savos semināros piedāvā vienkāršākus meditācijas veidus. Cilvēki vēlas gūt garīgos pārdzīvojumus. Tā ir pamatota interese. Tomēr baznīcas ir zaudējušas daudz no savām garīgajām – un tādēļ arī meditatīvajām – tradīcijām un tāpēc tās meklē iespējas tās atjaunot. Tās sāk piekopt budistu meditācijas veidus, piemēram “Zen” - vienkāršs vingrinājums klusumā bez budistu vai hindu konteksta un ar kristīgu vai neitrālu ievadu. Tās arī meditē, izmantojot kristietības tēlus* vai arī lasa īsu izvilkumu no Bībeles vai kristiešu mistikas un tad meditācijai izmanto to. Senas Atosa kalna grieķu pareizticīgo mūku meditācijas metodes ir minētas mūsu pamatteksta nodaļā "Klusums tuksnesī". Viņi elpas ritmā atkārto “kyrie eleison" ("Dievs, esi žēlīgs") Dziesmas un himnas arī var būt meditatīva rakstura. Veicot meditāciju senās baznīcās (ēkās), varētu būt iespējams izmanot arī pavairotos attēlus un gleznas. Vienkāršākais veids dažreiz baznīcām varētu būt pats efektīvākais, piemēram, bieži klusuma brīži; pirms lūgšanas, lūgšanu laikā, pēc lūgšanas - gaidot, lai sajustu kāda veida "atbildi" - un mācītāja sprediķa laikā. Bez šādām meditācijas metodēm, lai sagatavotos Dievam, visam mūsu dzīvē var būt meditatīvs raksturs – lai gan mūsu steidzīgajā laikā tas ir sarežģīti. Jebkurā gadījumā būtu absurdi un kā apliecinājums nezināšanai saukt visu meditācijas veidus kā “nekristiešu”(to varētu radīt nekristiešu grupu meditāciju iespaids, jo šīs grupas ir plašāk pazīstamas nekā kristiešu grupas).