Viens veids ir meditācija par evaņģēlijiem.
Mūsu teksti ir sarakstīti cita starpā meditatīvu Bībeles tekstu studiju rezultātā. Tādēļ tie papildus to tīri informatīvajam raksturam ir rakstīti ir īpaši kā izejas punkts evaņģēlija nodaļu mediatīvajām studijām.
37 pamatteksta nodaļās aplūkoti dažādi soļi evaņģēlijos un Atklāsmes grāmatā. Var lasīt atsevišķas nodaļas vai tomēr labāk plašāka ieskata gūšanai skatīt nodaļas šajā secībā.
(Jānis un viņa mācekļi galvenokārt pētīja dziļāku notikušā garīgo nozīmi).
Meditācijas nolūkos ir vairākas iespējas. Vispirms, ir pamatprasības, kas
nepieciešamas jebkāda veida meditācijai. Uzmanībai vajadzētu būt brīvai no
traucējošiem garastāvokļiem un problēmām, apzinoties tos vai runājot par tiem ar
citiem, lai nodrošinātu pietiekamu garīgo atvērtību. Jūs nedrīkstat būt noguris,
izsalcis vai akūtu alkohola, tabakas utt. lietošanas seku iespaidā. Tuvumā
nevajadzētu būt arī telefonam, kas varētu traucēt meditācijas laikā. Jums
izvēlētajā vietā jājūtas labi, tai nevajadzētu būt tuvu elektriskajām ierīcēm,
kas varētu radīt "elektronisko stresu". Pieredzējuši cilvēki var koncentrēties
arī tirgus laukumā, bet iesācējiem parasti noder šie pamācību veidi. Kādreiz
evaņģēliju meditācija tika praktizēta, runājot Bībeles tekstu lēni un ar
aizvērtām acīm (piemēram, rožkrustieši jeb rozenkreiceri**). Tekstu iemācījās no
galvas, tāpēc uzmanība netika koncentrēta uz vārdiem, bet gan uz saturu. Bija
arī ritmiska žestu variācija. Jūs arī varat izlasīt tekstu, un tad ar aizvērtām
acīm ļaut, lai tas uz jums iedarbojas. Šis ir veids bez aktīvas domāšanas, jo
patiesā meditācijas apcere sākas pēc tam, kad domas ir izgaisušas. Ja domas
joprojām rodas, tās vienkārši vajag aplūkot, nevis aktīvi tās turpināt. To var
arī piemērot, kad rodas tādas domas, kam acīmredzami nav nekāda sakara ar
meditāciju (ja domas attiecas uz plāniem, pierakstiet tās, lai efektīvi tās
atliktu uz vēlāku laiku, lai jūs varētu būt atvērts meditācijai. Svarīgus
notikumus meditācijas laikā vajadzētu pēc tam vēl pierakstīt, lai vēlāk varētu
labāk izsekot savai attīstībai. Meditatīvā apcere var radīt dziļākus
meditācijas un apceres stāvokļus, bet ne noteikti.
Noderīgi būtu turēt blakus arī piezīmju blociņu, lai, beidzot meditāciju, varētu
pierakstīt atslēgas vārdus. Tas palīdz atcerēties sapņus un sekot to attīstībai.
Ja sapnī redzētie simboli dienas laikā tiek uzzīmēti, tas palīdz jums kļūt
atvērtiem sapņos atspoguļotās realitātes līmeņiem. Tad kļūst skaidrs, ka ne visi
sapņi ir dienas laikā piedzīvotā pārstrāde un ka notiek kaut kas tāds, kas ir
tik svarīgs kā pati diena.
Tie nav okulti rituāli, bet vienkārši dod psihei pietiekami daudz laika kļūt
atvērtai saturam vai Dievam, nevis tikai saturam, kas pieejams saprātam - tas
nav slikti, bet ne pietiekami garīgu lietu saprašanai. Pamazām tas var skart un
pārveidot visus mūsu būtības "slāņus", ieskaitot gribu un pat ķermeni. Tikai
tad, kad, piemēram, meditācijas laikā, sapņos parādās jauni ieskati un ar tiem
saistīti simboliskie tēli vai cita dzīves parādība, vispārējais saturs ir
ieradies iekšēji, vismaz mājiena veidā. Varētu būt nepieciešams nodaļu
izskatīt un pārdomāt, piemēram, nedēļu vai pat mēnesi. Tad varat turpināt, it
īpaši, ja jūtat, ka to vēlaties. Nav nepieciešams pirms turpināt pielāgot nodaļu
jūsu ikdienas dzīvei. Soļi vairs netiek atdalīti viens no otra. Dievs ļauj
kādam gūt pieredzi, kad viņš (Dievs) to vēlas. Meditācija var mūs tikai
sagatavot iekšējai lielajai kustībai", bet tā nevar likt tai notikt.
Neskatoties uz to, neviena teoloģija pati nevar nomainīt šādas papildu iekšējās
metodes kas tiešām var novest pie tā, kā rīkojās Kristus, tikai teorijas
vietā .
. Tomēr bez meditācijas ir tikpat daudz metožu, cik cilvēku, un visas tās ved uz
vienu mērķi.
Citi meditācijas veidi kristietības kontekstā.
Baznīcas joprojām reti piedāvā īpaši kristiešiem raksturīgus meditācijas veidus kā minēts augstāk. Tās drīzāk savos semināros piedāvā vienkāršākus meditācijas veidus. Cilvēki vēlas gūt garīgos pārdzīvojumus. Tā ir pamatota interese. Tomēr baznīcas ir zaudējušas daudz no savām garīgajām un tādēļ arī meditatīvajām tradīcijām un tāpēc tās meklē iespējas tās atjaunot. Tās sāk piekopt budistu meditācijas veidus, piemēram Zen - vienkāršs vingrinājums klusumā bez budistu vai hindu konteksta un ar kristīgu vai neitrālu ievadu. Tās arī meditē, izmantojot kristietības tēlus* vai arī lasa īsu izvilkumu no Bībeles vai kristiešu mistikas un tad meditācijai izmanto to. Senas Atosa kalna grieķu pareizticīgo mūku meditācijas metodes ir minētas mūsu pamatteksta nodaļā "Klusums tuksnesī". Viņi elpas ritmā atkārto kyrie eleison" ("Dievs, esi žēlīgs") Dziesmas un himnas arī var būt meditatīva rakstura.
Veicot meditāciju senās baznīcās (ēkās), varētu būt iespējams izmanot arī pavairotos attēlus un gleznas. Vienkāršākais veids dažreiz baznīcām varētu būt pats efektīvākais, piemēram, bieži klusuma brīži; pirms lūgšanas, lūgšanu laikā, pēc lūgšanas - gaidot, lai sajustu kāda veida "atbildi" - un mācītāja sprediķa laikā. Bez šādām meditācijas metodēm, lai sagatavotos Dievam, visam mūsu dzīvē var būt meditatīvs raksturs lai gan mūsu steidzīgajā laikā tas ir sarežģīti. Jebkurā gadījumā būtu absurdi un kā apliecinājums nezināšanai saukt visu meditācijas veidus kā nekristiešu(to varētu radīt nekristiešu grupu meditāciju iespaids, jo šīs grupas ir plašāk pazīstamas nekā kristiešu grupas).Pat tie, kuri iekšējo pārdzīvojumu meklējumos ir izvēlējušies nejēdzīgo un bīstamo narkotiku ceļu, tā vietā varētu gūt piepildījumu meditācijā.
*... Koncentrētas drukāto tekstu studijas ļauj izvairīties no sekām, kas saskaņā ar neatkarīgu pētnieku veiktajiem pētījumiem piemīt pārmērīgai interneta lietošanai un tā saucamajam "multitasking" (= vienlaicīga vairāku darbību veikšana. (piem, pdf datni). Attēli (meditācijai).
** Piem. kristīgajā Rožu krusta skolā "Universitas Esoterica" Berlīnē (Wolfgang Wegener), kas pastāvēja līdz 1984. gadam.
*** Šo lapu (dziļākas) izpratnes priekšnoteikums ir to pašizpratnes un attiecīgu papildus metožu (skat. augst.) vērā ņemšana. No otras puses šāda tekstu studiju forma ir atzīta arī filozofijā utt. kā vispārēja vadlīnija nopietnam darbam ("principle of charity", Donald Davidson, "On the Very Idea of having a Conceptual Scheme", in "Proceedings and Adresses of the American Philosophical Association", Vol.47, 1973-1974, 19.lpp.)
Uz mājaslapu:
Citi temati un pamatteksts. Jēzus Kristus ceļi, viņa devums cilvēces apziņai un cilvēces un pasaules izmaiņām: neatkarīga informatīvā lapa ar viedokļiem, kas balstās uz dažādām izpētes jomām un pieredzi; ar praktiskiem norādījumiem personības attīstībai. |