Neatkarīga informatīvā mājaslapa,
kas balstīta uz vairākām
izpētes jomām un pieredzi.
Kristus ceļi cilvēku apziņā un izmaiņās pasaulē.
Saturs: Uz 1a daļu: nodaļas par soļiem evaņģēlijos 1-15.Uz 1b daļu: nodaļas par soļiem evaņģēlijos 16-25 2. daļa: nodaļas par Atklāsmi. 3. daļa: Tēmas, jautājumi par dzīvi: Šī ir 4. daļa: Vecā Derība; citas reliģijas:Lai aplūkotu pēdējās saites, gaidiet, līdz lapa tiks lejupielādēta
pilnībā. 1b.Zaratustras reliģija (parsisms) 3. Jēzus Kristus un islāms 4. Budisms 4b.Hinduisms 13.Daoisms un Konfūcisms 14.Dabas reliģijas -- Jaunas mājaslapas angļu un vācu valodā. Reliģija kā atkalapvienošanās ar Dievu Mājaslapa ar atsauci uz drukāšanai paredzēto daļu pilnu versiju. Autortiesības
(Kristus ceļu izdevniecības ziņas). |
Šī papildu lapa ir ieguldījums labākā Vecās Derības izpratnē un starpreliģiju dialogā, ieskaitot dziļākus garīgos aspektus. Vecās Derības grāmatas šeit nav tik sīki aprakstītas kā evaņģēliji un apustuļu darbi (Vasarsvētki) mūsu pamattekstos.
Saistība starp svētajiem rakstiem
Jaunajā Derībā ir daudzas netiešas atsauces uz citām tā laika reliģiskajām konfesijām. Piemēram, Jāņa evaņģēlijs acīmredzot uzrunā tos, kam pazīstama gnostiķu filozofija. Tas tika darīts tādēļ, lai izskaidrotu viņiem atšķirīgās kristiešu mācības, izmantojot viņu pašu valodu. Vienkāršs piemērs ir raksturojums Viņš ir
patiesais gaišums" Jāņa evaņģēlija 1. nodaļā. Dažās Pāvila vēstulēs u. c. vērā tika ņemtas vērā cilvēku zināšanas par senajām mistērijām, kas dažreiz bija viņiem labāk pazīstamas nekā ebreju tradīcijas. Cilvēks, kuram šīs tradīcijas nav pazīstamas, to nepamanīs. Šajos Jaunās Derības fragmentos netiek nosodīti raksti, kas nav jūdu izcelsmes. Tiešs nosodījums ir vērsts tikai pret konkrētiem ļaunprātīgiem kultiem, lai brīdinātu cilvēkus uzmanīties no šāda ceļa. Senāka un pareizāka evaņģēlistu (misionāru) metode bija runāt ar cilvēkiem viņiem saprotamā veidā, nevis pieprasīt, lai viņi aizmirst visu savu iepriekšējo dzīvi; tādējādi cerētās atpestīšanas, kas dziedē lūzumus, vietā drīzāk iespējams radīt papildu apziņas lūzumus. No citas izcelsmes cilvēkiem netika pieprasīts ievērot visas jūdu tradīcijas pret viņiem izturējās līdzvērtīgi. Neskatoties uz to, mācekļu vidū tomēr bija strīdi par šo jautājumu, par ko tiek diskutēts arī mūsdienās.Tajā laikā Jēzus darbi šajā formā bija iespējami tikai balstoties uz ticību Dievam un cerību uz fundamentālām pārmaiņām gan Izraēlā, gan citur pasaulē kā to bija sludinājuši profēti. Taču kopš tiem laikiem būtu bijis iespējams izstrādāt kristīgo mācību uz citu reliģisko tradīciju un ne tikai uz Vecās Derības - pamata. Piemēram, pirmie soļi šajā virzienā tika sperti, balstoties uz monoteisko Zaratustras reliģiju. (...) Tomēr šeit mēs necentīsimies spriest par šiem mēģinājumiem.
Bez senebreju Bībeles, jūdu reliģijas ietvaros tika radīti vairāki citi svētie raksti, piemēram,
Talmuds, kas sastāvēja no divām daļām Mišnas (likumu kodeksa) un Gemaras (komentāriem) tās tika radītas gan Babilonas, gan Jeruzalemes versijā. Ir arī speciālo skolu svētie raksti, it īpaši mistiski ezoteriskās kabalisma "Zohar" un "Sepher Jezirah" grāmatas. Domājams, ka šīs grāmatas radušās 13. gadsimtā, tomēr tās var būt arī senākas. Kaut kas tajās atgādina Seno Ēģipti. Arī mūsdienās pastāv ebreju misticisms.Dieva doktrīnas
Vēlāk Vecajā Derībā parādās vārds
Jahve/Jehova. Tādi mistiķi un garīgie pētnieki kā J. Lorbers un R. Štainers uzskata, ka laika gaitā, tuvinoties Dievam, ir radusies iespēja sajūtu līmenī uztvert Dievu Jehovas tēlā. Tikai tulkojumos parasti tiek izmantots viens vārds Dievs, tādēļ netiek pilnībā atspoguļots tas, kā Viņu cilvēki ir saukuši dažādos laikmetos. Patiesā Dieva kā Jehovas uztvere, iespējams, dažkārt ir aizēnota, un negatīvās būtnes, visticamāk, nav darījušas neko vairāk kā maldinājušas cilvēkus. Daudzās mūsdienu teorijās būtu rasts savs risinājums, ja vien tiktu ņemts vērā šis uzskats. Šī parādība, kad, piemēram, cilvēki ar vāju ticību un pilni ar naidu nebija gatavi mainīt savus uzskatus, ieklausoties praviešu sacītajā, bija izplatīta vairākās reliģijās. Tādējādi ne katrs Vecās Derības stāsts noteikti attiecas uz īsto "Jahvi" un uz YWHW, kā aprakstījis Prof. J.J. Hurtaks/ASV. Tomēr tas nenozīmē, ka katrs Vecajā Derībā aprakstītais gadījums var tikt izvērtēts ar mūsdienu cilvēka loģiku. Dievs labāk par mums zina, ko Viņš dara un kāpēc un ko Viņš vēlas, lai darītu cilvēki un kāpēc.Ticība mesijam un Kristus
Bieži vien tiek minēts, ka
Kumrāna kopiena piederējusi pie esēņu ordeņa, trešas tā laika skolas bez farizejiem un saduķejiem. Precīzāk būtu sacīt, ka tā bija neatkarīga esēņu mācībām tuva kopiena. Viņiem bija labi sakari ar dažādām skolām, ne tikai ar mierīgajiem esēņiem, bet arī ar neatkarīgajiem, kaujinieciskajiem zelotiem, Kā arī farizejiem Jeruzalemē (kas uzticēja viņiem tempļa dārgumu krātuves sarakstu; acīmredzot Kumrāna ļaudis tika uzskatīti par ļoti uzticamiem, neskatoties uz to, ka viņiem bija dažādi viedokļi). "Kopienas statūtos 1QS bija rakstīts par gaidīto Mesijas atnākšanu. Viņi pat gaidīja divus Mesijas vai divus Mesijas ciltskokus. (Saskaņā ar tā laika likumiem, Jēzus ciltskoks atbilda aprakstam: Jāzeps no Dāvida nama un Marija no priestera Ārona nama, šādu uzskatu pauda arī Karstens Pēters Tīde, kas pētīja senos manuskriptus Izraēlas Antīko dokumentu padomes uzdevumā).Fragments pravieša Dani
ēla grāmatā 9:25 bieži tiek saistīts ar Kristu: 69 "nedēļas no brīža, kad tika dots rīkojums atjaunot Jeruzalemi - skat. Nehemijas grām. 2:18; ap 445. gadu p. m. ē. līdz otrā iesvaidītāja nāvei. Ja šīs "nedēļas" patiesībā ir domātas kā gadi (salīdzin. "sabāta gadi"), tas tiešām norādītu uz aptveni to laiku, kad Jēzus tika sists krustā.(...)
- Ir arī mesiāniskie jūdi, kuri pieņem Jēzu kā savu Mesiju.
Teoloģija, saskaņā ar kuras uzskatiem kristietība tiek uztverta tikai
saistībā ar konfesijām, diez vai atzītu par šaistošām R. Štainera
idejas, tomēr, iespējams, tās vairāk ieinteresētu citas kultūras. Viņš
Kristū saskatīja vienību, kas bija zināma dažām augstākajām radībām
pirms kristietības rašanās, hindu Višva Karmana, farizeju Ahura Mazda,
saulei līdzīga būne Ozīriss ēģiptiešiem, ķeltu Belēms = Baldurs un
Apolons. Skat. arī "Kristus ceļu" pamatteksta nodaļu Sākumā
bija Vārds.
Varat ar
Vēlāk, pēc 2000 gadiem, mēs redzam Kristus reinkarnāciju uz zemes kā mērauklu pasaules evolūcijas pavērsiena punktā, ņemot šo un cilvēci uz sevis un iekļaujot viņus Viņa dzīvē atkal. Seno kultu nozīme daļēji mazinājās, bet arī kristietība kļuva virspusēja, tomēr būtu interesanti veikt pētījumus šajā virzienā. Šajos pētījumos to autori ir centušies parādīt, ka Kristus neder kāda konkrētas konfesijas garanta lomai, ko viņam cenšas piedēvēt. Viņš ir būtne, kas atspoguļo atjaunoto cilvēci, jaunais Golgātas Ādams.
* Būtu svarīgi izpētīt Vecās Derības laikam, lai iegūtu
noderīgus pavedienus, ja bija iedvesma, redzētā pieraksti tika ņemti vērā
un saprasti to specifiskajā dabā. Šajā gadījumā bez R. Štainera var minēt
arī Annas Katarinas Emerničas (Anna Katharina Emmernich) darbu "Das
Geheimnis (die Geheimnisse) des Alten Bundes"(vācu val.; iespējams, arī
angļu val.)
Saistībā ar laiku pirms Centrālāzijas plūdiem un Jaunās Derības laiku,
skat., piemēram, mistiķa Jākoba Lorbera grāmatas. www.lorber-verlag.de
(daudzas grāmatas ir tulkotas arī angļu valodā). Skat. arī R. Štainera
darbus. Pieņemot kristīgā misticisma liecību, var pilnībā aizmirst dažu
citu autoru teorijas,kurās tiek apgalvots, ka Jēzus nekad neeksistēja kā reāla
persona vai arī ka Viņš nebija nekas vairāk kā parasts ceļojošais
pravietis.
Mūsu lapas par citām reliģijām ir ieguldījums labākai izpratnei un starpreliģiju dialogā. No kristietības puses pamats ir neatkarīgs pētījums, ieskaitot seno garīgo dziļumu. Senā persiešu Zaratustras reliģija nav aprakstīta pilnībā, tomēr ir doti daži šim nolūkam svarīgi viedokļi.
Zaratustra.
Mūsdienās farizeji ar saviem svētajiem rakstiem, Zend Avesta, seko sākotnējām
Zaratustras mācībām. Šīs reliģijas pētnieki Indijā atklāja., ka senajam
grieķu historiogrāfam Herodotam bija taisnība, rakstot, ka (pirmais)
Zaratustra dzīvoja tūkstošiem gadu pirms Kristus. (
)
Zaratustra apvienoja garīgo tīrību un pozitīvu attieksmi pret fizisko dzīvi
(
). Tālāk tika arī atklāts, ka viņu reliģijas darbības laukā bija ne
tikai mūžsenā cīņa strap tumsu un gaismu (...). Tomēr pāri kosmiskajiem
spēkiem stāvēja viens personīgais Dievs, šeit dēvēts par Ahura Mazda.
Ahura Mazda teik lūgta palīdzība ar vairāku eņģelisku būtņu starpniecību
- tāpēc šo būtņu eskistence nenozīmē, ka tā bija politeiska ticība. Jēdziens
Dieva bezpersoniskās puses apzīmēšanai bija Ahu".
Adrese, uz kuru var s
Daži islāma teologi arī pieņem farizejus, līdzīgi kā ebrejus un kristiešus kā svēto rakstu tautu; tas nozīmē nevis"neticīgos", bet gan cilvēkus, kas tic tam pašam Dievam un kuriem par šī Dieva esamību atgādināja viņu pravieši.
(...)Ētika garīgajā ceļā.
Ētiskās vērtības ir līdzīgas tām, kādas ir citās pasaules reliģijās:
Labas domas, labi vārdi un labi darbi. (...).
Kristiešiem Jēzus Kristus palīdz atkalapvienot ticīgos ar Dievu.
Starpreliģiju dialogs
Šī raksta mērķis ir sniegt ieguldījumu labākā sapratnē starp reliģijām un uz miera ceļu virzītā "starpreliģiju dialogā", kāds tas tiek vests jau daudzus gadus. Šajā rakstā netiek mēģināts raksturot islāmu kopumā, pie kam islāmā pastāv arī dažādi teoloģiskie novirzieni.****
Korāns*) un citas svēto rakstu reliģijas
Islāms nozīmē "Pakļaušanās (pakļauties Dieva gribai)",
kā arī "Nodošanos (Dievam)".
Tiek uzskatīts, ka islāma svētā grāmata Korāns radusies no Dieva
iedvesmas, ko pravietim Muhamedam darījis zināmu eņģelis Džibrils,
kas atbilst arī kristietībā pazīstamajam erceņģelim Gabrielam. Neapšaubāmi
Korāns ir uzskatāms par vissvarīgāko islāma svēto rakstu. Papildus reliģijas
interpretācijā svarīgu vietu ieņem arī citas tradīciju grāmatas (Sunna;
burtiskā tulkojumā: "paražas"), daļa no kurām ir pārmantotas no
pravieša laikiem (Hadīts). Arī pravietis savā personiskajā darbībā
ir cilvēks un nevis Dievs. Jāņem vērā arī tas, ka līdzīgi kā ir kristieši,
kas labi nepārzin Bībeli, ir arī musulmaņi, kas nepārzin savus svētos
rakstus.
Kristieši un ebreji Korānā tiek apzīmēti gan tiešā veidā kā "Jūs rakstu cilvēki" (grāmatas cilvēki,
piem. sūra 4,171*), gan kā "Jūs Izraēla bērni". Līdz ar to arī viņi drīkst studēt Korānu*) - lai gan parasti viņi to nedara. Reliģiju zinātne jebkurā gadījumā pēta visu reliģiju svētos rakstus un to interpretācijas vēsturisko gaitu. Taču jāņem vērā arī tas, ka svētie raksti ir jāstudē ar pienācīgu respektu. Viena daļa no musulmaņu Korāna komentētājiem rakstīja, ka pastāv tikai viena pirmatnējā Korāna forma, kas tiek rūpīgi uzglabāta pie Dieva un kura ir pieejama tikai nevainojamiem eņģeļiem un nevainojamiem cilvēku sūtņiem, turpretī otra daļa interpretēja, ka uz zemes esošā Korāna lasītajam ir jābūt nevainojamā stāvoklī.Pravietis tiek uzskatīts par sūtni uz "laiku" (vai starplaiku; citi tulkojumi: pēc starplaika), kurā nav bijušu citu sūtņu (
sūra 5,19*). Korānā tiek izdalīti ticīgie pravieša Muhameda mācību izpratnē, "grāmatas cilvēki" (rakstu cilvēki) un "neticīgie". Ar "rakstu cilvēkiem" tiek apzīmēti it īpaši ebreji un kristieši, kas līdzīgi kā musulmaņi balstās uz tām pašam tradīcijām, dažreiz arī zaratustrieši (sūra 22,17*). Korāns atzīst arī praviešu virkni ", no kuriem visi mācīja par vienu Dievu, viņsaules tiesu un lūgšanu par viņu tautām vai attiecīgi par viņu laiku (piem. sūra 6, 83-92; sūra 7, sūra 4,136*). Ja vien šo reliģiju piekritēji tic kopējiem pamatiem, Korānā pašā tie netiek pieskaitīti pie neticīgajiem (sūra 5,48* u.c.). Pirmajos islāma pastāvēšanas gadsimtos kristieši un ebreji netika spiesti pāriet islāma ticībā (atbilstoši Korāna mācībai par to, ka "reliģijā nepastāv spaidi", skat. sūru 2, 256*).Par "neticīgajiem" burtiskā tulkojumā apmēram: "aizplīvurojošie" šī vārda tiešajā nozīmē pravieša Muhameda laikā tika uzskatīti politeisti vai attiecīgi elku pielūdzēji, pret kuriem viņš Arābijā cīnījās un no kuriem jau tiek brīdināts arī ebreju un kristiešu Bībelē. Plašākā nozīmē mūsdienās islāmā par neticīgajiem tiek uzskatīti tie, kas netic vienam Dievam un tiesai. Dažreiz mūsdienās šis apzīmējums nepareizi tiek attiecināts uz visiem musulmaņiem kopā, dažreiz pat uz musulmaņiem, kas pieder pie cita teoloģiskā novirziena.
Jēzus Kristus Korānā
Jēzus tiek pieminēts ne tikai Bībelē, bet arī Korānā (7.gs. p. Kristus piedz.). Pie kam, tur ir atrodamas gan līdzības, gan atšķirības. Ir jānorāda uz to, ka Korānā Jēzus vairākās vietās ir atzīts par pravieti, par Dieva sūtni un arī Dieva "vārdu", kā nozīme tuvāk nav paskaidrota, un par Dieva Garu
(sūra 4,171), kas ir "radīts ka Ādams" (sūras 2, 3, 5,...). Tātad viņš pareizi saprastā islāmā katrā ziņā ir vairāk nekā tajās modernajās kristiešu teoloģijās, kuras Jēzū saskata tikai un vienīgi sociālo reformatoru. Korāna tikai netika akceptēta mācība par Jēzu kā Dieva dēlu, kuru Muhameda laikā dzīvojošie kristieši jau izprata ļoti pasaulīgi, vēlākās Trīsvienības kontekstā. Tādu kristiešu, kas būtu varējuši vēl ļoti autentiski izskaidrot to, kas iesākumā ar to tika domāts, tā, lai cilvēki ar citu izejas punktu to saprastu, vairs tikpat kā nebija sastopami (piem. sūra 6,101*). Vēstulē Romiešiem 1.4 ir teikts, ka Jēzus savos svētajos gara spēkos ir radīts kā dēls" tātad, ka viņš ar tiem nav dzimis.Jēdziens "logos" (grieķu valodā,
Jāņa evaņģēlijā 1 "Dieva Vārds", šeit saistīts ar Kristu) Pareta Korāna tulkojumā (vācu valodā) tiek lietots neatkarīgi no Jēzus, turpretī citos Korāna izdevumos tiek interpretēts kā Dieva "lieta" vai attiecīgi Dieva "pavēle" (sūra 13,2 un 13,11*).Korānā tiek pausts uzskats, ka Jēzus ir "kā Ādams", kuru Dievs radīja no zemes
(sūra 3,59*) un ir minēts "Dieva sūtnis" no Dieva Gara, ar kura starpniecību Jaunavai Miriamai (Marijai) piedzima Jēzus (sūra 19,17-22*). Kristiešu versijā Dieva eņģelis pasludina Jēzus piedzimšanu no Svētā Gara. Arī Korānā tiek minēts, ka Jēzus tika stiprināts ar Svēto Garu / Svētības Garu (sūra 5,110*).Saskaņā ar Korānu Jēzus jau savā jaunībā stāstīja par savu augšāmcelšanos no mirušajiem
(sūra 19,33*), taču ar to var būt domāta arī viņa atnākšana Pastardienā (Pastarajā tiesā, kad notiek ticīgo augšāmcelšanās), kura Korānā tiek bieži minēta, skat. zemāk., sūra 4,159* () . Korānā tiek minēts, ka Jēzus tika uznests debesīs dzīvs (sūra 4,157 -159*, sūra 3,55*).Līdzīgi Korānā ir minēta ticīgo augšāmcelšanās Pastarās tiesas laikā
(sūra 36,77-83; sūra 69,13-37; sūras 75 un 99* u.c.). Jēzus tad atgriezīsies un liecinās par ticīgajiem Rakstu cilvēkiem (sūra 4,159; salīdziniet arī sūru 16,89*). Visiem cilvēkiem, arī tiem, kas nav musulmaņi, kas tic Dievam un Pastardienai un kas darba labus darbus (), saskaņā ar Korānu nav jābaidās no Pastarās tiesas (sūra 2,62; sūra 4,123-124; sūra 7,170*). Tiesas spriešana gan Korānā, gan Bībelē viennozīmīgi ir Dieva un nevis cilvēku vienalga, vai tie būtu kristieši, musulmaņi vai ebreji - lieta.Par islāma un kristietības ētiskajiem pamatiem
Arī šo trīs abrahamitisko reliģiju ētiskie pamati ir cieši saistīti. Likumi tiek doti arī islāmā, ja arī tiek netiek tūliņ noformulēti atsevišķā sarakstā,
cita starpā sūrā 17,22-39; sūrā 5,38-40; sūrā 2,188; sūrā 4,135; sūrā 2,195; un sūrā 17,70* (cilvēka cieņa). Korāns, piemēram, stingri un bez izņēmumiem aizliedz nogalināt nevainīgus (sūra 5,27-32*). Jēdziens "džihāds" (Dschihad), nozīmē tikai : "cīņa"; cita nozīme "svētais karš" nav cēlusies vis no Korāna, bet no pravieša Muhameda izteikumiem un no islāma tieslietu skolām ***). Garīgi-morālais iekšējais darbs pie savām no Dieva attālinošajām kaislībām tiek uzskatīts par "lielo džihādu", kam tiek piedēvēta daudz lielāka nozīme nekā visiem ārējiem konfliktiem (salīdziniet piem. Jēzus līdzību "vispirms izvelc baļķi no savas acs..."- ja tiktu ņemta vērā šī mācība, zustu daudzu ārējo konfliktu pamats.) "Džihāds pielietojot vārdu" ir ticības izpausme miera ceļā. "Džihāds pielietojot rokas" ir darbīgs, pamācošs ticīgā piemērs. "Džihāds pielietojot zobenu", dēvēts arī par "mazo džihādu", ir pieļaujams tikai, lai aizstāvētu ticīgos, kam tiek uzbrukts un to ir jālieto "bez pārkāpumiem" (salīdzināt. Korāna sūru 2,190*). Taču arī Korānā var atrast zināmu "aizrautību" saskarsmē ar citu reliģiju parstāvjiem (sūra 48,29*, sūra 47,4*); šādas spēcīgas nodaļas var salīdzināt ar citādām sadaļām, kas tās ierobežo (piemēram, Reliģijā nav piespiešanas, 2. sūra, 256).Pie islāma prakses pieder: "Apliecinājums, ka nav neviena cita Dieva
ka vien Allāhs un ka Muhameds ir Dieva sūtnis;
ka tiek veiktas noteiktās ikdienas lūgšanas (
Mūsdienu islāmā nepastāv centrālas institūcijas, kas būtu tiesīga lemt par reliģiskajiem un ētiskajiem jautājumiem. Taču droši vien lielākā vairuma jurispudences pārstāvju paustie viedokļi tiktu akceptēti arī plašā sabiedrībā.
*) Šajā rakstā cita starpā tika izmantots
" Korāns, uz vācu valodu tulkojis Rūdijs Parets (Rudi Paret)",izdevniecība Kohlhammer), kas ir piemērots zinātniskajām vajadzībām un kurā tiek skaidri izdalīti burtiskie tulkojumi un paskaidrojumi labākai valodas izpratnei. Šeit tiek izmantota islāma valstīs plaši izplatītā Ēģiptes pantu numerācija. Citos tulkojumos var tikt izmantota viena no divām atlikušajām pantu numerācijām. Šajā gadījumā Jūs minēto vietu atradīsiet īsi pirms vai pēc minētā panta numura tajā pašā sūrā. Korāna sliktā tulkojamība pārsvarā neattiecas uz šeit minētajām vietām, jo tās ir viennozīmīgas. Korāna citātu nozīme tika salīdzināta arī ar "Korāns, uz vācu valodu tulkojis Adels Teodors Kourijs (Adel Theodor Khoury), 2007, kura tulkojums ir izpelnījies atzinību arī no musulmaņu zinātnieku (piem. Dr. Inamula Kāna (Dr. Inamullah Khan), toreizējā Islāma Pasaules kongresa ģenerālsekretāra) puses un kura komentāros tiek ņemta vēra islāma tieslietu skolu tradicionālā interpretācija.***) Arī vēsturisko "kristiešu krusta gājienu" saknes nebija Bībelē, bet gan tie bija cilvēku darbi, pret kuriem daudziem mūsdienu Eiropas kristiešiem ir negatīva attieksme.
****) (Sal. islāma Korāna 164. sūras 125. pantu.)
Šeit tiek aplūkotas budisma skolu un to kristiešu skolu, kas apzinās savu garīgo dziļumu, kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Šim nolūkam Budas dzīve un mācības (ap 500. gadu p. m. ē.) netiks aplūkotas padziļināti. * Tomēr būtiskie jautājumi ir iztirzāti precīzi.
Nekas" un Es".
Oriģinālo Budas mācību būtība, uz ko joprojām balstās hinajānas budisms, ir arvien vairāk un vairāk atbrīvot sevi no visa, kas nepieder pie paša cilvēka būtības. Sajūtu un saprāta vēlmes, kas rada ciešanas, jāatzīst kā nepiederošas pie Es (anatta) ; galu galā tām jāizgaist un jānoved līdz
nirvānas stāvoklim. To var sasniegt, pielāgojot dzīves un treniņu veidu, ieskaitot meditāciju utt. Šo ne Es principu bieži vien nepareizi saprata vēlāk radies budisma Mahajānas novirziens, lai arī jaunais virziens nesa noteiktu progresu, piemēram, spilgti izteiktas līdzjūtības pret visām dzīvajām radībām, kas nomainīja pilnīgu norobežošanos no pasaules lietām. Viņi to skaidroja tā, it kā pēc tam, kad visas zemās, egistiskās īpašības atstātas aiz muguras, nekāds Es nemaz nevarētu palikt. Tāpēc viņu uztverē arī nirvāna ir nekas. Tomēr Buda, aprakstot viņa augstāko pieredzi (9. solis), sacīja: Un Es redzēju (arī) ne uztveršanas, ne neuztveršanas vietas niecību. Laika gaitā man kļuva skaidrs un (Es) pietuvinājos tai laimei, kad nav ne uztveres, ne sajūtu. Es to izjutu Un kopš tā laika esmu ieguvējs pēc pilnas ne uztveršanas, ne neuztveršanas atslēgšanas sajūtu un izjūtu atcelšanas un palikšanas šādā stāvoklī ; un pēc tam , kad Es esmu to visu gudri apzinājies, zūd jebkāda ietekme (Angutaras Nikaja suta 9, 41).Kristiešu mistiķu
vidū Meistara Ekharta darbi ir vistuvākie austrumu nepersoniskajam skatījumam. No dažādu budisma virzienu pārstāvjiem mūka Nihirēna (Nichiren) mācības varētu uzskatīt par sava veida tiltu. Citu indiešu gudro vidū jāmin Šrī Aurobindo (Sri Aurobindo) un viņa partnere, pazīstama kā Māte, kuru uzskati visvairāk atbilst Eiropas personiskajam un principiālajam skatījumam: viņš sasniedza Nirvānu un savā ziņā līdzīgi kā daži kristiešu mistiķi atzina, ka aiz Nirvānas slēpjas kas pavisam cits, nevis Nekas. Viņš runā par Augstāko, un vēlas noteiktus šī Augstākā aspektus nonest arī uz Zemi. Ir cilvēki, kuriem tieši Šrī Aurobindo kalpoja kā tilts, lai atrastu ceļu atpakaļ pie kristietības, uz tās patieso būtību, aptverot īsto Jēzus pēctecību un spēku, ko Jēzus pats parādīja augšāmceļoties.Vienīgā īstenība un Dieva jautājums
Tomēr jūdaismā, kristietībā un islāmā īpašības, kas cilvēkam jāattīra, papildus tiek saistītas ar grēkiem attiecībā pret
Dievu. Tas pirmām kārtām saistās ar reliģiski ētisko normu ievērošanu, precīzāk būtu sacīt, ka tas saistās ar to īpašību pārvarēšanu, kas šķir mūs no Dieva. Parasti valda uzskats iespējams arī pašu budistu vidū ka budismā Dieva nav. Tāpēc kopējās reliģiju ētiskās deklarācijas tikai atsaucas uz visās reliģijās atzīto kopējo jēdzienu augstākā realitāte, lai ko tas arī nozīmētu katras reliģijas izpratnē. Tomēr tas nav gluži pareizi. Buda nekad neapgalvoja, ka Dieva neesot, tomēr savā laikā viņš tikai aprobežojās ar liecību par cilvēku attīstību nodošanu. Buda atbildēja uz hindu priesteru jautājumiem par Brahmu, hindu radošo dievību: "Es labi pazīstu Brahmu un Brahmas pasauli, arī ceļu, kas ved uz Brahmas pasauli un kā Barahma sasniedza to pasauli, arī to Es zinu (Digha Nikaja, 13. runa attiecas uz garīgo pieredzi, ne tikai uz vienkārši hindu grāmatu zināšanu). Hindu Brahmu nevar vienkārši pielīdzināt Jēzus Kristus Tēvam. Brahma drīzāk ir viena no Dieva īpašību personifikācijām, kas laika gaitā ir parādījušās dažādās kultūrās. Katrā ziņā Brahma nav negatīvo spēku apzīmējums.Evaņģēlijos un Atklāsmes grāmatā "Tēvstiek aprakstīts gan kā Radītājs, gan kā visa gals (Alfa un Omega). Viņš stāvot pāri pasaulei un tās īpašībām un pirms Kristus nebija sasniedzams. Kristīgie mistiķi, piemēram, Jākobs Boeme, saskaņā ar viņu pašu piedzīvoto noteica, ka šis Dievs ne tikai stāv pāri zemes pasaules radīšanai, bet arī pāri viņsaulei un virs debesu pasaulēm. ** Daudzu zinātnisko grāmatu mēģinājums salīdzināt reliģijas, neiekļaujot tajās to stāstus, kuriem šajā jomā ir dziļa pieredze, nevienam daudz nepalīdzēs. *** Bez tā nav iespējams pat rast valodu, kas būtu saprotama abām pusēm.
Budistu ceļš ved uz nirvānu, pasauli aiz pasaules kaut ko, kas lielākajai
daļai budistu ir tik tālu kā mistiskā savienība ar Dievu lielākajai
daļai kristiešu****. Neskatoties uz to, budisms arī māca, ka
Bodisatva, kāds, kurš ir atbrīvots no reinkarnācijām var brīvprātīgi
nonākt uz zemes, lai palīdzētu pārējai cilvēcei.
Kristus devās augšup pie Tēva (Un kaps bija tukšs
& Augšāmcelšanās
& Debesbraukšana), solīdams nākt atkal. Pateicoties Kristum un Viņa ceļam,
mūsdienās augstākā dievišķā nokļūšana fiziskajā līmenī ir kļuvusi
iespējama.
Attiecībā uz šo tēmu pieminēšanas vērts ir Rūdolfs Šteiners (Rudolf Steiner), kurš apgalvoja, ka Buda ieviesa mācību par mīlestību, savukārt Jēzus Kristus atnesa mīlestības spēku, kas galu galā ved atpakaļ vai labāk būtu teikt uz priekšu uz dievišķu pilnību. Lūdziet Tēvu manā vārdā t. i. saskaņā ar viņu, caur viņu, kristiešu ceļš ved uz Dievu. Šādi Buda tiek savā ziņā redzēts kā celmlauzis.
Tiem, kuri vēlas izprast, kā tas ir patiesībā, ir jāiet pašiem savs ceļš un jāpajautā tas Jēzum Kristum vai Budam pašam!
Buda "Kalama sutrā. "Neļaujiet, lai jūs vada ne baumas. tradīcijas tās dienas uzskati..svēto rakstu autoritāte tikai saprāts un loģiskie secinājumi, viltus teorijas un vēlami uzskati..iespaidi par personīgiem labumiem..kāda kunga vara. Bet,.ja juš īstenojat sevi... (Patiesa ticība ir līdzīgāka atzīšanai un pārliecībai nekā saprāta konceptam).
*) Budas m
ācības var atrast apjomīgos K.E. Noimana (K.E. Neumann) tulkojumos, Die Reden des Buddha (Budas runas): mittlere Sammlung" (vidējais krājums); vācu valodā, iespējams, tulkots arī angļu valodā; arī lielais krājums.**) Cilvēkiem, kam pazīstama teosofiskā terminoloģija, der atgādināt, ka nirvāna jeb atamans atrodas zem paranirvānas un mahāparanirvānas loģiskādievišķā līmeņa.
***) Kristīgais mistiķis Ekeharts (Ekkehart) aprakstīja savus pārdzīvojumus kā nirvānas pieredzi neizmantojot šo vārdu, tikai atšķirība bija tā, ka viņam tas nebija saistīts ar Dieva satikšanu.
****) Atgriešanās pie Dieva ar būtību no ceļa cauri pasaulei, no vienas puses, ir atgriešanās pie kaut kā, kas jau ir bijis šeit visu laiku. No otras puses, tas ir kas papildu, kas nebija šeit pirms tam, gluži kā divi saskanīgi trijstūri. Šo paradoksu iespējams saprast caur padziļinātu mistisko pieredzi.
*****) Pastāv arī filozofiski aspektu. Mahajana budismā Nagarjuna savos Prajnaparamita vispārējos komentāros apraksta, ka kaut kas var būt patiess, nepatiess, patiess un nepatiess, ne patiess, ne nepatiess, tātad pastāv četri varianti duālistiskā vai nu / vai nu vietā. Par cik ar klasisko saprātu nepietiek, lai to līdz galam saprastu, tas var novest pie tā, ka izteikumi kā piem. paradoksie Zen budisma izteikumi (skat. augšā) noved pie tā, ka cilvēks pārvar šo duālistisko saprātu (viena no apgaismības formām) un tādā veidā sasniedz redzējumu no augstāka redzes punkta. Eiropas filozofijā pastāv cits ceļš domāšanas paplašināšanai, pārvarot veco duālistisko vai nu / vai nu: Hegel dialektika, kas sastāv no tēzes un antitēzes, ņem vēra no tā iegūstamo sintēzi. Tādā veidā tā var trenēt saprātu, lai tas varētu ieņemt pāri pretrunām vai šķietamajām pretrunām stāvošu redzespunktu, lai tādejādi kļūtu atvērtāks Dieva Gara augstākajai patiesībai. Neatkarīgi no tā mūsu kristīgais projekts ir izstrādājis līdzīgu ideju, no dažādiem redzes punktiem saskatot holistiski saprotamo un savietojamo (šķietamo pretrunu pārvarēšana).
Mūsu lapas par citām reliģijām ir ieguldījums labākai izpratnei un starpreliģiju dialogā. Šeit mēs aplūkojam līdzības un atšķirības starp indiešu skolām un kristiešu skolām, kuras apzinās savu garīgo dziļumu. Tas nav mēģinājums plaši aprakstīt hindu reliģiju. Bet būtiskie jautājumi tiks apspriesti precīzi.
Jēzus Kristus.
Joga** un kristietība.
**) Indiešu vārds joga burtiski pievienot nozīmē meklēt sasaisti ar pirmsākumu, tāpat kā latīņu vārds re-ligion (reliģija). Hindu metodes par ķermeņa, prāta un gara vingrināšanu.
Kristīgā un hindu misticisma veidi.
Šajā kontekstā ir interesanti atzīmēt, ka ir jaunas domas skolas, kuras vairs nepiekrīt vispārējiem pieņēmumiem par dabisko un neizbēgamo ķermeņa mirstību, kā Kristus: (...) Piem., indiešu filozofs jogs Aurobindo un viņa garīgais partneris, Māte
Mira Alfassa meklēja līdzīgā virzienā . Fragments no pamatteksta nodaļas Augšāmcelšanās: *Mācības par karmu un Dievu.
Ētiskās vērtības.
Svētie raksti.
Mūsu lapas par citām reliģijām ir ieguldījums labākai izpratnei un starpreliģiju dialogā. Šajā papildus lapā mēs aplūkojam līdzības un atšķirības starp tradicionālo daoismu, konfūcismu un kristīgo mācību, tiem kuri apzinās savu garīgo dziļumu. Tas nav mēģinājums plaši aprakstīt senās ķīniešu reliģijas. Bet būtiskie jautājumi tiks apspriesti precīzi.
Tradicionālajā ķīniešu garīgumā satiekas vairāki līdzīgi avoti:
1. Sākotnējā mācība par augstāko principu.
Sākotnējā mācība par augstāko principu, Dao par kuru neko nevar
pateikt, arī ir sākotnējā vienība pirms atdalīšanas no polaritātēm
Jiņ un Jang*) un pēc tam no 5 elementiem*. , Šī sākotnējā vienība
ir tā, kura atrodas aiz visuma izaugsmes.
Kristiešu misionāri, piem., jezuīti, konstatēja, ka augstākais princips
atbilst Dievam, lai gan franciskāņu un benediktiešu mūki, un visbeidzot pāvests,
nebija vienisprātis. No vienas puses, Dao nav vienā līmenī ar Dieva kā Tēva
jauno pieredzi, ar kuru var sazināties personīgi, kā Jēzus mācīja. No
otras puses ir iespējams, ka tas ir vecāks veids, lai meklētu un pieredzētu
Dievu, kā tas bija iespējams senajā Ķīnā.
*) Jiņ ir izplešanās sievietes princips piem., simpātiskā nervā; Jang saspiešanas vīrieša princips piem., parasimpātiskā nervā, abi darbojas kopā. "zemes, ūdens, koka, uguns un metāla 5 principi atbilst zemes, ūdens, gaisa, uguns = siltums 4 elementiem vai īpašībām", kā Eiropas vecās alķīmijas un ezotēriskās skolas to mācīja. (Tur bija arī kristiešu alķīmiķi). Ķīniešu 5. elements, tā sauktais metāls dažreiz Eiropā tika saukts par
"prima Materia" (latīņu nosaukums oriģinālā viela) salīdzinājumā ar mūsdienu elementārdaļiņu fiziķiem, vecie indiešu teozofijas un antropozijas avoti sauca to "ether" un apraksta to vairākos līmeņos, kas visbeidzot rada 7 agregātstāvokļus. Mūsdienās neviens neattiecinātu šādas senas idejas par reliģiju šaurākā nozīmē. Tomēr, tā nebija vienkārši tikai teorētiska filozofija, tas ir sens modernizētas kosmoloģijas veids ar gandrīz īstu zinātnisko dabu, tas nav svarīgi, ka mūsdienu metodes ir atšķirīgas.Tas negroza faktu, ka seno ķīniešu un vēlāk daoismu meistaru prakses rāda garīgu nozīmi. Tika izskatīti senie ieskati par elementu lomu un spēkiem ķermenī, jo ir grūti apiet fizisko nepilnību ceļā uz garīgāku pilnību - holistiskā nozīmē. Tas ir garīguma veids, kas neparedz atteikties no zemes, kā dažas citas austrumu garīgās tradīcijas. Tiekšanās pēc pilnības kā tādas, nav pretrunā ar kristīgo mācību par izpirkšanu. Bieži tiek aizmirsts, ka Jēzus teica, ka Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs (Mateja evaņģ. 5,48). Tomēr metodes ir dažādas. Senie kristieši zināja, ka var aktīvi sagatavoties un atvērt sevi Dieva ietekmei. Tomēr kristieši arī visu laiku zināja, ka nav iespējams uzspiest Dieva žēlsirdību ar tādām rīcībām kā šī: Dievs arī ir brīvs.
Starp debesīm, ķīniešu
"T'ien", zeme un cilvēks visi radušies no vienas sākotnējās vienības, ķīniešu skolotāji redzēja līdzības (atbilstības) visur. ("7 brīvās humanitārās zinātnes no Eiropas viduslaiku vidusskolām ietvēra līdzīgas mācības). Tādēļ visa tiekšanās tika virzīta uz cilvēka dzīves harmoniju ar debesīm kā atklātās pasaules un zemes augstāko varu. Tas rāda arī šīs tiekšanās reliģisko dabu, neatkarīgi no garīgās dabas. Re-ligion (latīņu valoda) nozīmē atkalapvienošanos ar visa sākumu. Tomēr, pēc kristiešu viedokļa, Radītājs ir visa sākums un beigas un Jēzus Kristus ir saikne, kas palīdz savienot ar Dievu.Laika gaitā cilvēki pielūdza vairākus atsevišķus Dievus. Debesis, zemes, vietējo garu un svēto Dievs. Jēdziens politeisms, kuru izmantoja šī reliģijas, nav ļoti jēgpilns, jo Dievi sākumā bija īpašības vārds vienam no augstākajiem principiem, kādu var arī atrast dažās citās reliģijās. (Īpašs jautājums ir svēto pielūgšana, bet tas ir līdzīgi kā dažās kristiešu baznīcās).
Šajā ceļā visu pasaules parādību iedalīšana Yin un Yang cilvēka saprātam var palīdzēt nostiprināties šajās polaritātes. Bet ja pastāv attiecīgā vēlēšanās, tā var izvest arī ārā no šī stāvokļa un novest pie mistiskaapziņas stāvokļa.
2. Daoisms.
Daodisti vienmēr bija praktiķi, bet ne teorētiķi.
Daoisms izmanto:
- askētismu. Tā tas ir visās reliģijās. Bet ir arī prakses seksualitātes
sublimācijai vai pārveidošanai (piem.,
3. Konfūcisms.
4. Tādēļ šīm divām ķīniešu skolām bija daudz
kas kopējs, bet bija arī daži strīdīgi jautājumi. Neraugoties uz to, viņas
viena otru papildināja savās mācībās. Tā tas bija pat to vēlākajā
pieredzē ar budismu, kurš nāca no Indijas ar mācību, kas tika virzīta uz
zemes ciešanu pārvarēšanu.
Mūsdienās ķīniešu tempļi, piem., Honkongā, var radīt iespaidu par vienkāršu
meklēšanu pēc praviešiem un rituāliem laimei dzīvē. Tas ir vienkārši tāpēc,
ka ne visi cilvēki zina par sākotnējo garīgo dziļumu, kā daudzums visu
citu reliģiju.
Attiecībā uz ķīniešu tradīciju, jāmin dažas metodes, kuras nav tieši
reliģiskas: pravieša grāmata I Ching; ķīniešu horoskopi; "Feng
shui" ķīniešu ģeomantijas versija un "Baubiologie-"
(veselīga ēku celtniecība); un iepriekš minētā tradicionālā ķīniešu
medicīna.
Mūsu papildus lapas par citām reliģijām ir ieguldījums starpreliģiju dialogam. No kristietības puses, pamatā ir neatkarīgs pētījums, ieskaitot seno garīgo dziļumu un moderna apziņas pētniecība. Senā japāņu Šinto
reliģija (Kami no michi) nav aprakstīta vispusīgi, bet ir sniegti daži viedokļi, kuri ir svarīgi šim mērķim.Piemēram, japāņu Šinto kults sākotnēji ir viena no
dabas reliģijām, kuras ir saistītas viena ar otru visā pasaulē, un kuras ir vecākas nekā labi zināmās pasaules reliģijas, tādas kā budisms un kristietība.Agrīnajā
kristietībā "Svētā Gara dāvanām bija svarīga nozīme (starp citām Jāņa evaņģ. Kor. 12, 7-11; nodaļas 2, 17-20. Skatīt arī pamattekstā nodaļu "Pirmais Vasarsvētku notikums...".) Svētais Gars ir dievišķs spēks, kas atļauj cilvēka radošumam izvērsties ārpus savām robežām. Lai gan Gars nav tikai labās smadzeņu puslodes darbība, tas izmanto arī to. Tomēr Svētais Gars ir savienots ar Jēzu Kristu. Pat ja Jēzus teica saviem mācekļiem: "Vējš (Gars) pūš kur gribēdams, ja kāds nevēršas pie Jēzus Kristus, kā viņš var zināt, ka sajūt Svēto Garu, ko pasludināja Jēzus.Kamēr
radot mītus, daži citi cilvēki sāk ar debess un zemes radīšanu (un pazemes), japāņu mītu radīšana uzskata to pašu par sevi saprotamu. Dievs tad šajā tēlā parādās spontāni un uzturas visās trīs pasaulēs, uz zemes mitinās arī cilvēciskas būtnes, pazemē ir arī daudz mirušo un ļauno garu. Svētie tēvu tēvi arī tika pieskaitīti Japānas Dievu valstībai. (...)Pielūgšana notiek mājās vai
"Šrines" (tempļos), caur noteiktām lūgšanām (pateicībām un lūgumiem) un ziedojot dabas veltes vai simbolus. (...)Dabas reliģijās galvenā loma parasti ir
šamaņiem ar noteiktām zināšanām un medija spējām, bet Šinto kultu vada priesteri.Ētiskās m
ācības: Piemēram, Šinto ir grēku saraksts, saskarē ar citām reliģijām tikai izstrādāti ētiskie principi, līdzīgi tiem visās pasaules reliģijās.*) Džeinss pats radīja iespaidu, ka vecās, dabiskās smadzeņu
funkcijas būtu pietiekams izskaidrojums pieredzēm ar dievišķīgiem vai dabas
spēkiem. Mūsu iegūtie dati rāda, ka tas nav pareizi. Viņa iegūtie dati
nesniedz atbildi uz jautājumu, kas uztvertās būtnes ir. Smadzenēs
nevar atrast ne Dievus ne Dievu. Tas ir īpašs realitātes līmenis un
smadzenes var tikai to interpretēt vienā veidā vai citā. It īpaši iepriekš
minētais mītiskais uztveres veids nebija spējīgs mākslīgi radīt fantāzijas
par šādām būtnēm kā modernā apziņa to var darīt. Līdzīgi, garīgie
sapņi vai meditācijas pieredzes dažreiz atspoguļo kaut ko daudz atšķirīgāku
no vienkāršiem ikdienas dzīves iespaidiem.
**) Piemēram, laiks Eiropā, kad tika sacerēts Homēra eposs, piederēja pie mītiskā
laikmeta un vēlākais grieķu filozofu laiks jau rāda intelektuālo apziņu.
Atpakaļ uz šīs daļas saturu
Jaunas mājaslapas angļu
un vācu
valodā:
Amerikas seno civilizāciju reliģijas: maiju kalendārs un kristietība
Par grieķu reliģijas vērtējumu
Piezīmes par seno romiešu reliģiju
Seno ģermāņu reliģija
Ķeltu reliģija
Seno slāvu reliģija
Seno baltu reliģija
Seno basku reliģija
Seno somu reliģija.
Uz 1a daļu: Evaņģēliji
1-15;
Uz
1b daļu: nodaļas par soļiem evaņģēlijos
16-25;
Uz 2. daļu: Soļi Atklāsmes grāmatā, pravietojumi spiest
šeit;
Uz 3. daļu: Citas tēmas.
Jūs varat rakstīt Kristus ceļiem e-pastu (ja iespējams, vācu vai angļu valodā, ja rakstāt citā valodā, rakstiet īsus teikumus un norādiet valodu).
Atsauce uz citām valodām un autortiesībām.
Teksts internetā vācu un angļu valodā pašlaik tiek atjaunots. Mēs nevaram garantēt 100% tulkojumu precizitāti citās valodās, izņemot vācu un angļu. Jūs drīkstat drukāt savu šīs mājaslapas eksemplāru un dot kopijas visām ieinteresētajām personām, nemainot saturu .Īsi citāti no Bībeles balstīti uz dažādiem tulkojumiem ir doti papildus atbilstošajām Kristus ceļu pamatteksta nodaļām. Tomēr šādas raksturīgās vietas nevar pilnībā aizstāt pilnu evaņģēliju nodaļu izpēti vai meditāciju. |