Tabula: Kristīgā attieksme

Galvenā teksta noslēdzošās nodaļas papildinājums

Tabula: Kristīga attieksme: Pasaulē, nevis no pasaules; skat. Jāņa 17

Ikvienam, kurš cenšas pārveidoties no nepilnībām sevī uz labākām īpašībām – kur Jēzus darbojas gan kā paraugs, gan palīgs – (salīdziniet ar lappusēm "...dziedniecība" un "Ētisko vērtību pamati"), vispirms ir
- jābūt pret sevi patiesam tā vietā, lai visu attiecinātu uz citiem **) (sal. Mt. 5, 3);
- jāieklausās savas sirdsapziņas impulsos nevis tie jāapspiež (sal. Mt. 5, 5 un 5, 9 ...);
- jāievēro, ka viņš dzīvo arī citiem un nevis tikai savas fiziskās labklājības dēļ (sal. Mt. 5,7);
- jāmeklē dzīvais Dieva Gars tā vietā, lai meklētu Dievu sastingušās lietās (sal. Mt. 6, 5-8... un Jāņa 4, 21-24);
- jāmeklē pašam sava realitāte nevis tikai ārēji redzamais (sal. Mt. 5, 8);
- jābūt drosmei dzīvot saskaņā pašam ar saviem ieskatiem, pat ja ne vienmēŗ pasaule spēj tos novērtēt (sal. Mt. 5, 15);
- būt vienkāršam un kalpot citiem – par spīti jauniem atklājumiem – tā vietā, lai kļūtu iedomīgs (sal. Mt. 5, 19 un Lūkasa 9, 48)...'
Šāds virziens ir pilnāks ar mīlestību un gudrāks. Tādā veidā neviens vairs pats sev nav šķērslis ceļā. Katrs var ievērot, ka kristietība nav tikai dzīves veids, bet reāls garīgs ceļš. Šajā ceļā katrs var ņemt Jēzu līdzi kā kompasu, kas ļauj atrast jaunu līdzsvaru pēc došanās pa vienvirziena „nepareizajām takām”.

Nevis būt aizņemtam tikai ar ārējo izskatu, → bet ārēji būt aktīvam, →	- ne iegrimt pilnīgā garīgā noslēgtībā, un sakņoties iekšēja dzīvē.
Tā vietā, lai tikai domātu, → koncentrēties uz saturu →	- vai, lai atrastots meditatīvā tukšumā, - apzinātā, meditatīvā klusumā.
Meklēt „mūžīgo Dievu Debesīs"	un ļaut viņam izveidot katra personību
Saskatīt nemainīgā Radītāja atstātās pēdas	- (brīvas) dzīves pārmaiņu procesos.
Pētīt pasaules dabas likumus	- un sajust radīšanas kārtību tajos.
Ne pilnībā izdzīvot mūsu alkas, → bet integrēt →	- ne aizdzīt tās prom, - un transformēt.
Izmantot laiku, vietu un apstākļus un harmoniju, kas tos pavada	- par spīti tam, ka paši sevī paliekam no tiem neatkarīgi.
Darboties ārēji,	- bet lūgties iekšēji (Benediktīniešu princips).
Censties saskatīt citu cilvēku pozitīvās puses (aktīvā iecietība),	- un ieslēgt sevi pašam savā ticībā.
Izmantot racionāli analitisko smadzeņu puslodi	- un „noslēpumaino” un sintētisko smadzeņu puslodi – ar tiltu starp abām.
Apzināties uztveres subjektivitāti	- un censties atrast atšķirīgo patiesību aiz dažādiem subjektīviem apsvērumiem.
Mācīties no (konstruktīvām) tradīcijām	- un ļaut tām kļūt par dzīvu katra paša garīgumu.
Izpildīt visu, kas no mums ir atkarīgs,	- un cerēt uz žēlsirdību (kristiešu misticisms).
Uzrunāt Dievu personiski,	- un Viņa varenībā.
„Mīlēt savus tuvākos"	- kā sevi pašus.
Nezaudēt prātu	- un paraudzīties aiz tā robežām.
Ne "izplūst visumā”, → bet visā būt →	- ne nocietināt savu "ego", - kā apzinīgai veseluma šūnai.
Cienīt miesu kā instrumentu	- un pilnveidoties prātā un garā.
Pieņemt dzīves pilnību un atbildību,	- ieejot pa "šaurajiem vārtiem".
Cīnīties par pareizo lēmumu pieņemšanu uz zemes esošās apziņas līmenī	- un nojaust Dieva plāna eksistenci citā (apziņas) līmenī.
Dāvāt atklāsmes arī citiem	- ja tas tiem sniedz labumu.
Mainīt apkārtējā vidē/sabiedrībā	- to, kas ir ticis pilnveidots indivīda apziņā.
Būt līdzjūtīgam nelaimēs virs zemes	- un baudīt Dieva vadību.
Dzīvot garīgās kopienās	- un atrast ceļu pie Dieva kā atšķirīgam indivīdam.
Cienīt tautu dažādību	- un ļaut vispārējai cilvēciskajai būtībai uzplaukt katrā cilvēkā.

...Tādā veidā Kristus ceļš pats parāda, ka tas ir Trešais Ceļš starp redzamajām pretrunām* pasaulē – ceļš uz pilnīgu dzīvi. Dažās galvenā teksta daļās treknrakstā un kontekstā par to tiks paskaidrots vairāk. Skat. arī Jāņa 17 un apokrifālais Sv. Toma Evaņģēlijs 22. Kas iet pa virvi var tagad ar lieliem panākumiem sekot tālāk Jēzus pēdās Evaņģēlijā (Ciešanas) un Apustuļu darbos (Vasarsvētki). Šis ceļš ir apraksta par iešanu pa virvi sākums un gals. (Skat. galveno tekstu, 1. daļa)

Pastāv sakarība starp atsevišķiem soļiem Evaņģēlijā un attīstību plašā mērogā Atklāsmes grāmatā.

*) "Dihotomijas" arī.

**) Papildinājums:

Kristiešu ceļš - ikdienišķās dzīves pieņemšana.

Ikviens, kurš cenšas pārveidoties no nepilnībām sevī uz labākām īpašībām – kur Jēzus darbojas gan kā paraugs, gan palīgs – (salīdziniet ar lappusi "...ethics"), vispirms
sāks apzināties savas vājās puses, kļūdas un kļūmes, ko tie ir pieļāvuši, tā vietā, lai attiecinātu savu slikto garastāvokli, problēmas un ļaunum uz citiem (salīdziniet Mt. 7, 1. „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti! 2. Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts. 3. Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredz?...").
Ikviens to atceras vai pieraksta uz papīra un cenšas laboties pēc iespējas drīzāk, klusumā (cf. galvenais teksts, nodaļa "klusums tuksnesī") , un rūpīgi, it kā kaut ko izstrādātu. Ja kādam ir panākumi, tie ir jāpieraksta. Šajā situācijā ir nepieciešamas mūsu pūles—varbūt ar piemērotas lūgšanas palīdzību, un Dieva palīdzība var tikt sniegta atbilstoši katra ticībai. Tomēr, ja to veic nopietni, kāds, raugoties uz uzvedību, domām un emocijām, beigās mainīs arī savu uzvedību. Ir vieglāk vienmēr atrast kādu problēmas daļu, un tad lūgties par tās atrisināšanu … (Cf. noda ļa "Svētā degsme un viedokļi par emocijām")
Ir grūti mainit “dzīves paradumus”, tomēr, tas ir iespējams, ja kāds spēj aizvien vairāk uzzināt par savām neapzinātajām esamības daļām. Neskatoties uz to, dažos gadījumos panākumi ir manāmi uzreiz. Salīdziniet ar veiksmīgo smēķētāja lēmumu uzreiz un uz visiem laikiem pārtraukt smēķēšanu. (Cf. nodaļa "Kristus pārveidošanās").
Šī prakse "paraudzīties uz notikušo un apzināti to lūgšanā pieņemt" jau ir garīgs ceļš, kas mums palīdz lielā mērā pilnveidoties, un mūs pavada visā mūsu dzīves laikā. Tomēr, intensīvi praktizējot, jau drīz var parādīties dažas svarīgas pārmaiņas. Šo problēmu “dziļākie slāņi” joprojām var būt mums vēl redzami, lai gan jau ir manāms zināms uzlabojums.

- Arī katra paša sirdsapziņa sūta impulsus ... (Mt. 5, 5 un 5, 9).

(Šī prakse galvenokārt ir domāta cilvēkiem, kuru problēmas psihologi varētu novērtēt kā "parastas". Ja kāds vēlas uzlabot savas paša personības iezīmes, kas zināmā mērā tiek uzskatītas par “sliktām”, vēl jo vairāk ir nepieciešams gūt atbalstu no pieredzējuša, iespējams, arī psiholoģiski apmācīta cilvēka – jo viņš vai viņa kļūst mazāk kontrolējama kā "parastie" cilvēki, kad nonāk līdz pašu problēmu izskatīšanai. Ja šī spēja būtu tik ierobežota, ka tas nebūtu veicams pat ar citu palīdzību, tas joprojām būtu iespējams cilvēkam, kurš par attiecīgo personu lūdzas, papildus piemērotai terapijai. Ja "priekšnosacījums” ir atrast palīdzību: Ir zināms, ka Jēzus pats izmantoja svarīgo jautājumu "Vai vēlies tapt vesels?" Cf. lappuse "...dziedniecība".)

Uz mājaslapu:
http://www.ways-of-christ.com/lv/

Citi temati un pamatteksts.
Jēzus Kristus ceļi, viņa devums cilvēces apziņai un cilvēces un pasaules izmaiņām: neatkarīga informatīvā lapa ar viedokļiem, kas balstās uz dažādām izpētes jomām un pieredzi; ar praktiskiem norādījumiem personības attīstībai.